vīzas tomēr der. Sākumā lidojam pavisam citā virzienā - uz Amsterdamu,
2h. Adele lidmašīnā uzreiz aizmieg un noguļ visu ceļu. Amsterdamā
saēdamies sviestmaizes kafejnīcā un tad saprotm, ka jau kavējam nākamo
lidmašīnu, nekas, bagāža mums jau ir iečekota kopš Rīgas. Lēnā garā
tiekam līdz mūsu vārtiem. Ceļojot ar mazuli ir tāda priekšrocība ka
visur var tikt bez rindas, arī šoreiz mūs uzaicina kopā ar pirmo
klasi.
Tā nu sākas mūsu ilgais lidojums, 10h līdz Šanhajai. Kā jau parasti,
ar mazuli ir jāsēž grupas pašā priekšā, jo mazulim nav pašam savas
vietiņas, toties ir iespēja pasūtīt gultiņu, kas stiprināma pie
sienas, to arī daram. Jebkurš lidmašīnā vēlētos braukt gultiņā,
izņemot vienīgo kam tas ir iespējams - Adeli. Adele daudz labprātāk
rāpjas uz sēdekļa atzveltnes, jo skatoties uz atpakaļu var redzēt
citus mazuļus kas ceļo lidmašīnā. Nepaiet ne 5min, kad kāds cits pāris
ar mazu meitenīti samainās sēdēt mums blakus. Vēl blakus piemainās
kāda sieviete ar pavisam mazu bērniņu, nu jau mums ir neliels lidojošs
bērnudārziņš.
Izrādās ka mums blakus sēdošais pāris ir vācietis un ķīniete, kas
dzīvo Anglijā. Abi profesionāli fotogrāfi, studējuši kopā. Budisti.
Visu nakti nopļāpājam par fotogrāfiju, fototehniku, savām reliģijām,
ceļošanu, Ķīnas sadzīvi, Latviju, utt. Vispār tik saturīga diskusija
sen nav bijusi, tā lidojuma beigās visi nospriežam. Tā nu ir ka šādos
tālos ceļojumos gribot, negribot salasās cilvēki ar līdzīgiem
uzskatiem un interesantām biogrāfijām.
10h lidmašīnā ir paskrējušas negaidīti ātri un patīkami, jāpebist ka
lidojām šoreiz ar KLM un bija labāk nekā ar citām sabiedrībām -
United, cathay pacific vai Finair ar kurām lidojām citas reizes.
Baroja patiešām garšīgi un pat deva papildporcijas, neskatoties uz to
ka mēs sanācām paši pēdējie kam garām brauca pārtkas rati izvēle bija.
Parasti pēdējiem ir jāēd tas ko citi nav izvēlējušies - veģetārās
porcijas vai kas cits. Pārtika arī bija izteikti garšīga, skaisti
noformēta, svaigi produkti bija jūtami. Pilnīgi gribas braukt atpakaļ
ar šādu lidkompāniju, kaut vai ēdiena vien dēļ. Viskijs, vīns un alus
arī protams bija pieejami, ko arī atļāvos izmantot. Viss protams bez
maksas.
Tā nu izvēlāmies no lidmašīnas un uzreiz imigrācijā, 2min un gatavs.
Nekādas pārmērīgas pāŗbaudes, lidosta tukša diezgan, laikam bijām
jaunajā terminālī, jo bija atsevišķas ejas taivāniešiem, kuri tak uz
Ķīnu tikai nesen sāka lidot.
Pa slīdošo taciņu dodamies tieši uz maglev vilciena termināli,
iegādājamies biļetes un kāpjam vilcienā. Vilciens uzņem ātrumu 431kmh.
Izskatās diezgan iespaidīgi, bet diemžēl prieks nav ilgs. Attālums
apmēram kā no Ogres līdz Rīgai tiek veikts kādās 7min. Kad vilciens
samazina ātrumu, liekas ka tas velkas, bet paskaatoties spidometrā
redzams ka braucam tikai ar 217kmh. Pie ātra ātri pierod.
Tālāk jau ir pavisam vienkāŗši, taksis, parādam hoteļa rezervācijas
blankas izdruku un pēc 5min skaļām, teatrālām debatēm ar policistu
šoferis mūs aizved uz viesnīcu. Liekamies beidzot pagulēt.
Ziņas
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru