So, the first Shanghai encounter is over, but our minds are still there and probably it will be a good few weeks before this feeling wears off. What really made this trip for us were the people we met on flights and old friends in Shanghai - you know who you are. ;)

Looking forward to meet you again, if fate so chooses.

-Juris, Ieva, Adele

Veikals par 5 biljoniem juanju

5 distrikti pa teemaam, drebes, elektronika, rupniecibas preces..
5 bloki distriktaa, apmeram tadi kaa Domina
5 staavi blokaa
6x12x14 veikali staavaa

Cik pavisam veikalu ir tirdzniecibas centraa?

Nopirkt gan neko nenopirkaam - nevareejaam izveleties.

Atvelkamies Shanhajaa

5. diena.

Nakamaja rita piecelamies ap 7.00, driz vien dodamies atkal gulet. Tad ap 12.00 dodamies uz pilsetu meklet kadu eiroamerikanu estuzi. Pa celam parka atrodam indoneziešu virtuvi. Japiebilst, ka parki gan viniem ir kopti, daudz krumu, koku un pukes - viena pie otras, udenskritumi un alas. Jauki smaržo.
Brinumaina karta mums atnes siki sagrieztu edienu, dakšu un karoti. Kiniešu virtuve parasti ediens bija lielos gabalos, ta ka, ta palika mikla, ka vini aped, piemeram, vistas stilbu ar kociniem. Visi labi paedam un dodamies uz kinas veneciju, kas atrodas 40km no centra.

Kinas venecija mus izvada ar divriteni. Un labi ka ta, jo tad mums nepiesienas tirgotaji, jo nebraucam tacu iepirkties. Un nav jabrien pa azijas puteklainajam un nelidzenajam ielam.
Vakara ap 18.00 esam majas, mazgajam pieputejušos zabakus, drebes un liekamies uz auss.
--------
Kas liekas atškirigi. Puteklu daudzums, ešanas kultura - gatavo edienu uz ielas, ak vai, man apetiti tas nosit pavisam. Nav pierasts pie lielu gabalu ediena un sals daudzuma. Braukšanas kultura. Jaskatas, vai kads nenobrauks. Visi drikst griezt pa labi pie sarkanas gaismas, gajejiem jauzmanas. Motociklisti, divritenu vaditaji un dažkart ari auto medz braukt pa sarkano gaismu. Gajejiem tur ir, kur uzmanities. Sapratu, kapec izdomata ir auto taure. Kina to lieto itin bieži, /citi reizi 2 minutes.

------------------
Piektdienas rits. Ka parasti gruti piecelties laika mainas del, tomer sadušojamies un piecelamies. Šoreiz dodamies uz tirgu, pasutam, lai lidz pirmdienai tur uzšuj Jurim kreklus un Ievai bluzi.
Aizejam uz KFC, apedam pa bulkai ar cali un kartupelus,dodamies majas un liekamies uz auss. Nogulam 4 stundas diendusu. Celamies augša, ejam uz blakus esošo lielo veikalu. Tur parasti neejam, jo tur nevar saprast, kadi edieni tur ir, tacu saimniecibas preces ejam izpetit. Meitai visvairak patik bumbas, vina tas labprat dod ari citiem. Pati mak ari mest. Reizes piecas vina atgriežas pie bumbu plaukta, lai ari mes sen esam jau gabala.
Talak ejam uz gramatu nodalu, visi tris izvelamies bilžu gramatas ar nosaukumu kiniešu valoda.
Tad nonakam lidz kreslu nodalai, Adelei iepatikas dažadi kresli. Vina iemegina bernu kreslus, aicina ari mani iemeginat, uz ko es ari atsaucos. Es talak eju uz zeku nodalu, bet Juris ar Adeli uz pannu nodalu. Pec briža dzirdu troksni - Adele pa veikalu brauc ar mazo bernu kreslinu, guži ka pieaugušie ar ratiem. Vel pec piecam minutem, kad zekes esmu izvelejusies, eju meklet trokšnotaju. Klusums. Pec kada briža redzu kiniešu barinu, nodomaju, ka tad jau mana jaunkundze te bus. Vel neredzu. Pec briža starp kasti un zobu birstu plauku, redzu, ir! Viena meitene no apkalpojoša personala megina ieintereset Adeli ar zobu birsti. Otra pec kartas vinu beidzot apmierina, vina to ielik bernu kresla gluži ka iepirkuma ratos un stumj kreslu prom. Aizstumjamies lidz kreslu nodalai, atstajam tur kreslu un dodamies uz kasem. Esam laimigi ara.

Beidzot atrodam ari estuzi, kurš mus apmierinatu. Ejam iekša, tulkojam edienkarti ar telefona vardnicu, pasutam vistu un risus.Atnes mums želigu vistu, daudz kaulu,adu, kaja ari, bet maz galas. Toties garda darzenu mercite ar kiplokiem. Adele uzruna apkartejos, bet rokas nedodas.Tas labi, ka vinai intuicija strada.

---------------
6diena.

No rita dodamies uz KFC, izstaigajam tirgu. Adele danco viena kurpju bode, jo tur skan muzika. Braucam majas, dodamies pecpusdienas dusa.

-------
-------

Kas šeit ir viegli, kas gruti:
Viegli -
braukt ar taksi, vilcienu.
Gruti -
škersot ielu, kads meginas uzbraukt - divritenis, trisritenis vai mašina.
nav valodas zinašanas -> gruti atrast estuves.Par to ari no tevis grib vairak naudas par preci, daudz jakaulejas.Var rasties parpratumi ar takšiem.

Shanghai - Nanjing - Jiangsu

3. & 4. diena.

Braucam apciemot savus kiniešu draugus uz Nandžingu.

Noperkam biletes, izradas uz ekspresi, vilciens iet 200km/h ar dažam starppieturam. Adele brižiem sež, brižiem staiga apkart un sarunajas ar citiem, vilciens erts, moderns. Pasažieru tik, cik sedvietu.
Sacija draugi mus savac, vakara iedod ipatnejas kiniešu vakarinas - saldi salas. Ejam uz viesnicu. Viesnica marmora un sarkankoka, interjers smalkaks, tacu atvilknes atvert un aizvert var ar grutibam. Vienigais, kas te interesanti - liels logs no dušas telpas uz gulamistabu ar žaluzijam no istabas puses. Silditajs neslida, lidz ritam jau esam izaukstejušies, neskatoties uz to, ka kondicionieris ir izslegts, tacu tas ir bijis ieslegts, pirms mes iegajam numura. Labi ka atrodam zem TV, galdina pasleptas papildus vatetas segas.

No rita izrakstamies, pavadam laiku ar saviem kiniešu draugiem, pecak vini mums uzsauc pusdienas. Šoreiz iedod mazliet eiropeiskakas, ar kiniešu pieskanu - mazliet cietiem kartupeliem un garšvielas izpeldinatu vistu. Priecajamies, ka Nandžinga varam est ar dakšu un nazi. Mus aizved uz staciju. Sežamies vilciena un dodamies atpakal uz Šanhaju. Šanhaja izejam no stacijas uz otru pusi, tur neviens taksists mus ilgi negrib nemt. Beigas sazvanam savu Šanhajas pazinu, vina apskaidro, kur mus javed, un taksists saprot. Japiebilst, ka daudzi taksisti nav ar mieru skatities karte - vairumam ir slikta redze vai vecuma plan.. e talrdziba, savukart, citi nejedz latinu burtus vai ari tie nesienas kopa ar ielu nosaukumiem. Nonakam viesnica, aizejam uz veikalu pec dažam eiropeiskam uzkodam. Sakuma mums gribeja iedot istabu ar trepem, ta, ka gulta ir otraja stava. Mes atteicamies. Dabujam citu, galvenais, ka strada silditajs, jo tad ir drusku siltaks gaiss un drebes žust atrak. Esam saguruši un dodamies miga.

Meitenes no riita Shanhajaa

Te abas tikko pamodushaas un Adele uzkozj.

Turpinajums stastam

(hronologiski shis ir tulit pec iepr. Garaa gabala)

Noguļam līdz vieniem naktī un tad iemiegam līdz pusdivpadsmitiem dienā pēc vietējā laika vai 5:30 pēc Latvijas laika. Ik pa laikam nopriecājamies, ka mums līdzi ir mūsu garīgais prieciņš - Adele, kura ar vien izdara kādas materiālus zaudējumus, bet atlīdzina tos ar nenopērkamiem smiekliem, priekiem un mīļumu.

Hotelī istabiņa maziņa - pakešu logam ir šķirba, starp rūti un rāmi, bet ārā ir silts un tas mūs netraucē. Galu galā šeit ir tīrs, katru dienu tiek uzliktas jaunas čības, zobu birste, pasta un ķemme. Nu var jau saprast, hoteļa īpašnieki atbalsta vietējo plastmasas industriju. Pa TV tikai viens kanāls angliski, kaut kas līdzīgs CNN, tomēr cits. Uz galda ūdens vārāma kanna un tējas maisiņi.

Paguļam kādas 5 stundas, tad ceļamies augšā un dodamies meklēt kādu pārtikas veikalu. Ejam caur parku, kur ļoti smaržo pēc tikko uzziedējušam puķēm un dažādiem augiem. Tad atrodam veikalu, kur pirmajā stāva ir kases un rūpniecības preces, bet otrajā - pārtika. Pārtika mulsina, jo īsti nevar saprast, kas tur iekšā, viss aprakstīts ar hieroglifiem. Tapēc neko daudz nepaņemam, jo ļoti gribas ēst, bet eksperimentēt negribas. Nestle šoko piens, maizītes un vēl šis tas ir mūsu. Ejam mājās, uzēdam un liekamies uz auss.

Nākamajā rītā noguļam brokastis, toties labi izguļamies. Ap 12.oo nolemjam doties 6km caur centru uz upi. Notiek pat brīnums un viena kundze mūs uz ielas uzrunā angļu valoda, jautā vai nevajag palīdzēt.Es uzreiz izmantoju šo gadījumu un taujāju pēc eiropeiskas ēstuves. Uz kuru viņa, atbild, vēl viņa izstāsta, ka nāk no HonKongas. Es izstāstu, ka esmu no Latvijas, bet viņai esot draugi Horvātijā. Viņa sāk stāstīt par Ķīnu un tās īpatnībām, ka pie tām jāpierod. Esam viensprātis. Paēdam tomēr taizemiešu restorānā, kurus esam iecienījuši jau kopš pagājušā gada Siāmas/Taizemes apmeklējuma.

Uz veikalu ielas mums sāk piedāvat pulkstenīšus - Rolekšus, bet mēs vairs neesam pieklājīgie eiropieši, tos ignorējam. Iekāpjam garā vilcieniņā un nobraucam visu ielas posmu. Vēl gabaliņš un esam upes krastā. Vērojam kuģus, biznesa centra debesskrāpjus. Īpaši izceļas "Orienta pērle" - debesskrāpis, kas izskatās pēc uz mieta uzspraustām bumbām.
:)

Tad nu pienācis laiks satikt vietējo mākslinieci, mūsu paziņu kopš skolas laikiem, kura runā ne tikai ķīniešu, bet daudzās citās eiropiešu valodās. Vakars aizrit pārbaudītā ķīniešu ēstuvē ar zivi, rīsiem un visādām rīsu bumbiņām un sarunu nepiespiestā gaisotnē.

Ķirši zied, bitītes skraida, Ķīnas versija par Venēciju.

Sodien slaistamies, izgulejamies, piedamies, pastaigajamies pa parku uc. Ja Adele aizmigs meginasim uzrakstit 2. Seriju staastam.

Dazas bildss vel no vakardienas - Shanghai

Braucam uz Jingsu provinces vidieni.

Adele - ielu maksliniece - raada grimases, kinieshiem interesanti, jo lielaks puulis sapulcejies, jo vairak skrien skatities, nu jau ari baltie.

Riga - Shanghai

Ieradāmies Rīgas lidostā un iečekojāmies uz Šanhaju, izrādās ka lētās
vīzas tomēr der. Sākumā lidojam pavisam citā virzienā - uz Amsterdamu,
2h. Adele lidmašīnā uzreiz aizmieg un noguļ visu ceļu. Amsterdamā
saēdamies sviestmaizes kafejnīcā un tad saprotm, ka jau kavējam nākamo
lidmašīnu, nekas, bagāža mums jau ir iečekota kopš Rīgas. Lēnā garā
tiekam līdz mūsu vārtiem. Ceļojot ar mazuli ir tāda priekšrocība ka
visur var tikt bez rindas, arī šoreiz mūs uzaicina kopā ar pirmo
klasi.

Tā nu sākas mūsu ilgais lidojums, 10h līdz Šanhajai. Kā jau parasti,
ar mazuli ir jāsēž grupas pašā priekšā, jo mazulim nav pašam savas
vietiņas, toties ir iespēja pasūtīt gultiņu, kas stiprināma pie
sienas, to arī daram. Jebkurš lidmašīnā vēlētos braukt gultiņā,
izņemot vienīgo kam tas ir iespējams - Adeli. Adele daudz labprātāk
rāpjas uz sēdekļa atzveltnes, jo skatoties uz atpakaļu var redzēt
citus mazuļus kas ceļo lidmašīnā. Nepaiet ne 5min, kad kāds cits pāris
ar mazu meitenīti samainās sēdēt mums blakus. Vēl blakus piemainās
kāda sieviete ar pavisam mazu bērniņu, nu jau mums ir neliels lidojošs
bērnudārziņš.

Izrādās ka mums blakus sēdošais pāris ir vācietis un ķīniete, kas
dzīvo Anglijā. Abi profesionāli fotogrāfi, studējuši kopā. Budisti.
Visu nakti nopļāpājam par fotogrāfiju, fototehniku, savām reliģijām,
ceļošanu, Ķīnas sadzīvi, Latviju, utt. Vispār tik saturīga diskusija
sen nav bijusi, tā lidojuma beigās visi nospriežam. Tā nu ir ka šādos
tālos ceļojumos gribot, negribot salasās cilvēki ar līdzīgiem
uzskatiem un interesantām biogrāfijām.

10h lidmašīnā ir paskrējušas negaidīti ātri un patīkami, jāpebist ka
lidojām šoreiz ar KLM un bija labāk nekā ar citām sabiedrībām -
United, cathay pacific vai Finair ar kurām lidojām citas reizes.
Baroja patiešām garšīgi un pat deva papildporcijas, neskatoties uz to
ka mēs sanācām paši pēdējie kam garām brauca pārtkas rati izvēle bija.
Parasti pēdējiem ir jāēd tas ko citi nav izvēlējušies - veģetārās
porcijas vai kas cits. Pārtika arī bija izteikti garšīga, skaisti
noformēta, svaigi produkti bija jūtami. Pilnīgi gribas braukt atpakaļ
ar šādu lidkompāniju, kaut vai ēdiena vien dēļ. Viskijs, vīns un alus
arī protams bija pieejami, ko arī atļāvos izmantot. Viss protams bez
maksas.

Tā nu izvēlāmies no lidmašīnas un uzreiz imigrācijā, 2min un gatavs.
Nekādas pārmērīgas pāŗbaudes, lidosta tukša diezgan, laikam bijām
jaunajā terminālī, jo bija atsevišķas ejas taivāniešiem, kuri tak uz
Ķīnu tikai nesen sāka lidot.

Pa slīdošo taciņu dodamies tieši uz maglev vilciena termināli,
iegādājamies biļetes un kāpjam vilcienā. Vilciens uzņem ātrumu 431kmh.
Izskatās diezgan iespaidīgi, bet diemžēl prieks nav ilgs. Attālums
apmēram kā no Ogres līdz Rīgai tiek veikts kādās 7min. Kad vilciens
samazina ātrumu, liekas ka tas velkas, bet paskaatoties spidometrā
redzams ka braucam tikai ar 217kmh. Pie ātra ātri pierod.

Tālāk jau ir pavisam vienkāŗši, taksis, parādam hoteļa rezervācijas
blankas izdruku un pēc 5min skaļām, teatrālām debatēm ar policistu
šoferis mūs aizved uz viesnīcu. Liekamies beidzot pagulēt.

Soma it kā sakrameta, pase ir, gaze izslegta. ko tur vel domat, kaut
kur jaaizbrauc. taa nu taisamies uz Rigas lidostas pusi.