Turpinajums stastam

(hronologiski shis ir tulit pec iepr. Garaa gabala)

Noguļam līdz vieniem naktī un tad iemiegam līdz pusdivpadsmitiem dienā pēc vietējā laika vai 5:30 pēc Latvijas laika. Ik pa laikam nopriecājamies, ka mums līdzi ir mūsu garīgais prieciņš - Adele, kura ar vien izdara kādas materiālus zaudējumus, bet atlīdzina tos ar nenopērkamiem smiekliem, priekiem un mīļumu.

Hotelī istabiņa maziņa - pakešu logam ir šķirba, starp rūti un rāmi, bet ārā ir silts un tas mūs netraucē. Galu galā šeit ir tīrs, katru dienu tiek uzliktas jaunas čības, zobu birste, pasta un ķemme. Nu var jau saprast, hoteļa īpašnieki atbalsta vietējo plastmasas industriju. Pa TV tikai viens kanāls angliski, kaut kas līdzīgs CNN, tomēr cits. Uz galda ūdens vārāma kanna un tējas maisiņi.

Paguļam kādas 5 stundas, tad ceļamies augšā un dodamies meklēt kādu pārtikas veikalu. Ejam caur parku, kur ļoti smaržo pēc tikko uzziedējušam puķēm un dažādiem augiem. Tad atrodam veikalu, kur pirmajā stāva ir kases un rūpniecības preces, bet otrajā - pārtika. Pārtika mulsina, jo īsti nevar saprast, kas tur iekšā, viss aprakstīts ar hieroglifiem. Tapēc neko daudz nepaņemam, jo ļoti gribas ēst, bet eksperimentēt negribas. Nestle šoko piens, maizītes un vēl šis tas ir mūsu. Ejam mājās, uzēdam un liekamies uz auss.

Nākamajā rītā noguļam brokastis, toties labi izguļamies. Ap 12.oo nolemjam doties 6km caur centru uz upi. Notiek pat brīnums un viena kundze mūs uz ielas uzrunā angļu valoda, jautā vai nevajag palīdzēt.Es uzreiz izmantoju šo gadījumu un taujāju pēc eiropeiskas ēstuves. Uz kuru viņa, atbild, vēl viņa izstāsta, ka nāk no HonKongas. Es izstāstu, ka esmu no Latvijas, bet viņai esot draugi Horvātijā. Viņa sāk stāstīt par Ķīnu un tās īpatnībām, ka pie tām jāpierod. Esam viensprātis. Paēdam tomēr taizemiešu restorānā, kurus esam iecienījuši jau kopš pagājušā gada Siāmas/Taizemes apmeklējuma.

Uz veikalu ielas mums sāk piedāvat pulkstenīšus - Rolekšus, bet mēs vairs neesam pieklājīgie eiropieši, tos ignorējam. Iekāpjam garā vilcieniņā un nobraucam visu ielas posmu. Vēl gabaliņš un esam upes krastā. Vērojam kuģus, biznesa centra debesskrāpjus. Īpaši izceļas "Orienta pērle" - debesskrāpis, kas izskatās pēc uz mieta uzspraustām bumbām.
:)

Tad nu pienācis laiks satikt vietējo mākslinieci, mūsu paziņu kopš skolas laikiem, kura runā ne tikai ķīniešu, bet daudzās citās eiropiešu valodās. Vakars aizrit pārbaudītā ķīniešu ēstuvē ar zivi, rīsiem un visādām rīsu bumbiņām un sarunu nepiespiestā gaisotnē.